Lipica Open 2026
Ar nelielu grupiņu, 4 sportistu sastāvā, devāmies uz Slovēniju lai piedalītos Lipicas 5 – dienu sacensībās ar nolūku labāk sagatavoties Eiropas jaunatnes orientēšanās čempionātam, kurš norisināsies šogad Slovēnijā.
Turpceļā, uz Slovēniju, izbraucām jau laicīgi ceturtdienā, bet četras meitenes turp devās ar Airbaltic tiešo lidmašīnas reisu piektdienā uz Ļubļanu. Tas tādēļ, lai pēc iespējas nekavētu mācības.
Brauciens ar vieglo auto noritēja samērā raiti. Kā ierasts šajā maršrutā, lēnāks līdz Kauņai, bet tad, pa ātrgaitas šosejām, ar vidējo ātrumu 120 – 140km/h, varējām gandrīz tikt līdz pat Ļubļanas lidostai. Tiesa, šo maršrutu veicām ar atpūtu Čehijas – Austrijas robežas tiešā tuvumā. Lidostā tikāmies ļoti sinhroni ar 5 minūšu starpību starp atlidojušajiem un braucošajiem ceļotājiem.
Tūlīt pat devāmies uz sacensību rīkotāju piedāvāto treniņu apvidu, lai mazliet adaptētos mums neierastajos akmeņainajos skriešanas apstākļos. Laiks lielisks +15, saule un daba! Sniegpulksteņu pļavas, prīmulas, sniega rozes, narcises un vēl mums nezināmi ziedi brīvā dabā, bet galvenā interese ir apvidus: izteikts karsta reljefs, daudz akmeņu lauku. Neierastāks šķita mikropauguru attēlojums. Mūsu ierasto nelielo zemes “čupiņu” vietā, šeit bija akmens “čupiņas”, kuras tikai kādu ½ metru pacēlās virs akmens lauka. Lai vieglāk būtu skriet, kartē jāierauga spraugas starp akmens laukiem. Kartē attēloto akmeņu izmēri ne īpaši atšķīrās no pie mums Latvijā ierastajiem. Klintis kā jau klintis, lielākas mazākas, bet viegli nolasāmas.
Vakarā iekārtojāmies sacensību apvidiem pietuvināta ciema viesnīcā un dodamies meklēt kādu vietējo krodziņu lai pavakariņotu. Ēdienkartē pārsvarā pamatīga gaļas deva, porcijas varenas. Vadoties no iepriekšējās pieredzes neriskējām, pasūtīt nacionālos ēdienus.
Lipica Open 1.diena, Dutovlje
Pirmās dienas karte bija tik piesātināti dominējoši raiba ar melno krāsu (akmeņi, klintis, nelielli akmens “mūrīši”, krāvumi līdz 1/2m augstumam, ceļi un takas) , ka vietām grūti bija salasīt reljefu.
Rezultāti tādi “piezemētāki”. Mazliet vēl nespējām noturēt virzienu starp apaļajām reljefa formām, kā arī skrējiens akmeņos varēja būt raitāks.
Pēcpusdienā – dodamies uz Postojnas alu un Predjamas pili. Postojna, otra lielākā pazemes alu sistēma Slovēnijā, atrodas valsts rietumu daļā, aptuveni 50 km attālumā no Ļubļanas, Pivkas upes krastā. Alas pirmo reizi tika dokumentētas 17. gadsimtā, taču to vēsture sniedzas daudz tālākā pagātnē, un ir pierādījumi, ka cilvēki tās izmantoja kā patvērumu jau 13. gadsimtā. Alu labirintā iebraucam ar vilcieniņu un arī atpakaļceļš tāds pats, tad seko pastaiga apmēram 2,5km garumā. Ja izdodas nokļūt šajā reģionā, tad iesaku šo alu labirintu apmeklēt. Plašas alas, dažādu formu un krāsu stalagtīti un stalagmīti. Gida pavadībā laiks paiet tīri interesanti. Tas ir to vērts! Īsi pirms tumsas iestāšanās, pagūstam arī apmeklēt Predjamas pili (tulkojumā predjama ir pirmsala). Pils uzcelta 13 gadsimtā Slovēnijas rietumos, 9km uz ziemeļrietumiem no Postojnas alas, lielas alas priekšpusē. Savulaik iekarotāji centušies pili iegūt ar aplenkšanas palīdzību, cerot ka pils aizstāvjiem aptrūksies pārtika, bet tā tika piegādāta pa alu sistēmām no pavisam citas puses. Nu tā nekas naidniekam nav izdevies. Tiesa, ekskursijas laiks jau bija beidzies, tādēļ pils apskate norisinājās tikai no ārpuses.
Vakariņas pie jautrās itālietes. Ļoti runīga kundze gados, tiesa tikai slovēņu, itāļu vai vācu valodā, bet pie kārotajām vakariņām tikām. Interesanti, ka vietējie krodziņi šeit ir labi apmeklēti.
Vakarā tradicionālā teorija. Izanalizējam pirmās dienas startus, lai jau rītu justos drošāki un pārliecinātāki.
Lipica Open 2.diena – Lipica
Šoreiz jau zinājām kas mūs sagaida. Lielu kļūdu nebija, bet mazās sākam apjaust un apgūt praksē kā ar tām tikt galā. Šoreiz galvenais bija vērīgi lasīt karti, lai saskatītu reljefu zem melnās krāsas, ieraudzītu taciņas pa kurām labāk skriet un saskaitītu daudzos mūrīšus.
8.marta svētku pusdienas , neizpaliek Tiramisū un Panna Cota. Ēdiens ļoti garšīgs, jūtams Michelin zvaigžņu pieskāriens"!
Pēcpusdienā plānā Škocjanas alas (Škocjanske jame) , kuras Slovēnijā ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kopš 1986. gada kā izcils dabas piemineklis.Tās ir pazīstamas kā vienas no lielākajām pazemes upju kanjonu sistēmām pasaulē, iespaidīgām stalaktītu zālēm un unikālu ekosistēmu Krasas reģionā.
Alās netiekam, toties pastaigu taka ir atvērta . No pastaigas atgriežamies jau tumsiņā.
Teorija. Izpratne par par apvidu top arvien labāka. Jātrenē spēja skriet akmeņos, “augstu kājas cilājot”!, bet mājās mūs gaida barjeras!
Lipica Open 3.diena – Lipica / Škibini
Trešajā diena ½ distances plānota pa zirgu ganībām. Plašumi vareni, ātrumi arī! Rezultāti ļoti labi. Šajā komponentē sekmīgi konkurējam iespējams ar mūsu nākamajām pretiniecēm Eiropas jaunatnes čempionātā. Var just,ka ziemas darbs manēžā un mežā ir devis labu rezultātu.
Vakarpusē braucam uz Itālijas pilsētu Triesti un šoreiz izglītojošā ekskursija uz Miramare plii. Pils «Skatoties uz jūru» Miramare, miniatūra pils skotu stilā, Adrijas jūras krastā. Miramare saskaņā ar Austrijas erchercoga Maksimiliāna rīkojumu tika uzbūvēta 1860. gadā. Bagātīga, zaļojoša parka ieskauta sniegbaltā, grezni dekorētā pils ēka izskatās romantiski. Parkā stādīti koki no visas pasaules: Spānijas egles, Libānas ciedri, Amerikas sekvojas un cipreses un liels skaits tropu augu. Panašķējamies Parka kafeinīciņā, baudot skaistos parka dabas skatus.
Vakariņas un pastaiga pa naksnīgo Triesti . Trieste ir vēsturiski nozīmīga ostas pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos, kas gadsimtiem ilgi bijusi kā tilts starp latīņu, slāvu un ģermāņu kultūrām. Ilgstoši būdama Austrijas Hābsburgu impērijas galvenā osta (1382–1918), tā kļuva par plaukstošu Viduseiropas tirdzniecības un kultūrascentru, bet pēc Pirmā pasaules kara pievienota Itālijai, saglabājot īpatnēju multikulturālu raksturu.
Lipica Open 4.diena – Trmun
Jūtams ceturtās dienas piegurums, bet saņemamies. Šoreiz lielās karsta ieplakas “izsētas” uz pamatīgas nogāzes. Jāmāk garākos posmos nolasīt vai jāceļ augšā vai jālaiž lejā. Papildus jāskatās, lai lieki “nenobirtu” stāvajās nogāzēs.
Uzdevums iepazīt šādu apvidu un saprast ceļa izvēles. Ar nelielām “pavasarīgām” kļūdiņām diezgan sekmīgi pieveicam distances.
Pēcpusdienā dodamies aplūkot Štanjelas pili.
Štanjela kā viena no vecākajām Karsta apmetnēm vispirms apbur apmeklētājus ar saviem unikālajiem panorāmas skatiem. Ciemats ir uzceltsuz gleznainajām Turn Hill terasēm, piesaistot acis ar slavenām ēkām. Pilskomplekss, aizsargmūri, Svētā Daniēla baznīca ar citronveida zvanu torni, atomciemats un Ferrari dārzs ir vislabāk atpazīstamais senās apmetnes arhitektūras mantojums, kas gadsimtu gaitā mainījis savu tēlu. vienmēr saglabājot patieso Karsta dvēseli. Ciemats tika nosaukts patrona svētā Danielavārdā un daudzējādā ziņā ir unikāls kultūras piemineklis. Šajā vietā bieži tiekot svinēti dažādi svētki. Labu peļņas vietu atraduši arī vietējie amatnieki, kuri atvēruši nelielas bodītes pie savām darbnīcām. Šaurās un kalnainās ieliņas, kā arī terases tā vien aicināja izskriet kādu orientēšanās sprinta distanci!
Lipica Open 5.diena , Boršt
Bijām jau daļēji ceļa jūtīs mājup. Neliels lietus “atsvaidzināja” skrējienu. Apvidus līdzīgs kā dienu iepriekš. Īpaši uzdevumi netiek doti. Katrs piestrādāja pie tās taktiskās vai tehniskās sadaļas, kas nu katram nepieciešama, lai brīvāk justos šādā apvidū. Tas manuprāt izdevās.
Mini treniņnometnīte beigusies, bet gatavošanās galvenajiem 2026. gada startiem turpinās, lai veicas!
5 dienu kopvērtējumā:
10.vieta – Alise W14
7.vieta – Henriete W16
12.vieta – Melānija W16
14.vieta – Madlēna W16