Pienāca ceturtdiena, kad pieci Ausekļi devās uz Eiropas dienvidu nomali - Velingradu Bulgārijā. Vieta nebija izvēlēta nejauši, jo tieši tur, norisinājās Rhodope Cup sacensības un treniņnometne EYOC2 2023 čempionātam, kas nākamgad norisināsies šajā pašā pilsētā. Nepagāja ne 7 stundas un divi lidojumi, kā nonācām siltajā Grieķijā, kur cilvēki ārā pastaigājās t-kreklos, kas atsaucas patīkamās atmiņas par šī gada silto vasaru Latvijā.
Izskatījās, ka pati Grieķijā nevēlējās mūs laist projām, jo negaidīti izrādījās, ka ar mūsu izīrēto mašīnu nedrīkst pamest valsti (gala mērķis mums ir blakus valsts Bulgārija). Pēc citu nomas kantoru uzrunāšanas izrādījās, ka viņiem ir tieši tādi paši noteikumi. Pateicoties mūsu trenera neatlaidībai, tika atrasts risinājums mūsu problēmai un nebūs treniņi jāaizvada Grieķijā. 1:00 naktī izbrauca autobuss, kas devās uz Bulgārijas galvaspilsētu - Sofiju. Tā nu sešas stundas pavadot pārpildītā autobusā, beidzot sasniedzām gala mērķi, un esam pie vietējā auto nomas kantora, kur gan nedaudz jāuzgaida, jo tas sāk strādāt tikai 8:00 no rīta.
Tā nu pēc nepilnas stundas laimīgi tikuši pie sava auto esam ceļā uz mūsu bāzes vietu, pirms tam piestājot uz apvidus izzināšanas treniņu.
Galvenā atziņa: apvidus pazaļš, bet skrienamība salīdzinoša ar Latviju, un visa karte ir viens vienīgs reljefs - liela kalna nogāze.
Tālāk sekoja picas ēšana pa ceļam uz Velingradu, un iekārtošanas vietējā viesnīcā. Nedaudz iekārtojušies un atpūtušies devāmies uz savu pirmo startu sacensībās, kas bija sprinta distance turpat netālu pilsētā.
Ņemot vērā visus iepriekšējos piedzīvojums un negulēto nakti rezultāti arī bija atbilstoši tam...
Vakarā bija kopējā distances analīze, tad visi diezgan saguruši pēc kārtīgas ceļošanas, vēlējāmies pēc iespējas ātrāk doties gulēt.
Nākamā diena mums solīja īstu saldo ēdienu – garā distance šajā kalnainajā apvidū, kur galvenais bija neapjukt daudzajos reljefa labirintos. Organizatori, saprotot, ka šeit ir ieradusies orientēšanās “smagsvari” no Latvijas nolēma padarīt distanci sarežģītāku- izdrukāja uz kartes nepareizu leģendu, kas vismaz dažus no mūsējiem pamatīgi izsvieda no ritma.
Pēc garās distances dienas otrajā daļā mums sagaidīja interesants kalnu nogāzes treniņš, kura mērķis bija trenēt orientēšanās tehniku kalnainā apvidū kā arī spēt noturēt augstumu. Pieredzējušajiem puišiem tas padevās labāk, bet jaunākie saprata to, kas vēl ir jāapgūst.
Dienu noslēdzām ar distances un treniņa analīzi.
Ceturtajā dienā, beidzot bijām apradoši ar vietu un vidi un varējām uzsākt dienu pilnvērtīgi - iesākot to ar rīta rosmi, ko iepriekš nebijām spējīgi veikt. Pēc brokastīm devāmies uz sacensību pēdējo dienu distanci – vidējo distanci. Šoreiz distanču plānotāji bija sarūpējuši īstu karuseli, tur pat, iepriekš skrietajā garās distances kartē.
Šoreiz distancē, kaut arī vēl bija kļūdas ,skrējieni jau sāka uzlaboties salīdzinot ar tiem, kādi tie bija pēc ierašanas. Varēja just, ka sākam uzķert šo apvidu.
Dienas otrajā pusē aizvadījām modificētu kalnu treniņu. Šoreiz tas bija kalna nevis kalnu treniņš. Treneris bija izvēlējies vienu no augstākajiem Bulgārijas kalniem – Belmekena virsotni. Gandrīz 4.5km garajā ceļā uz kalna virsotni tika pievarēti vairāk kā 730 augstuma metri. Skrējiens bija grūts kā jau kalnu treniņam jābūt, taču grūtības kompensēja fantastiskie dabas skati visapkārt. Visam pa vidu mēs nejauši izbiedējām dažas klaiņojošas govis, kuras nesaprata, kuram te šajā laikā būtu jāskrien. Papriecājušies par jaukajiem skatiem kalna augšā, mūs sagaidīja tikpat gars ceļš lejup.
Atgriežoties viesnīcā izveicām šīs dienas rīta distances kļūdu analīzi. Ar šo sacensības bija noslēgušās un turpmāk mūs sagaidīs tikai treniņi.
Piekto dienu, nu jau bez sacensību stresa, iesākām ar vidējās distances treniņu, kas norisinājās nu jau mums pierastajos kalnainajos apvidos. Šoreiz bez augstuma līnijām klāt vēl nāca veģetācijas zaļā krāsa, kas padarīja distanci interesantāku.
Pēcpusdienā, lai nedaudz izvēdinātu galvu no daudzajām reljefa līnijām mūs gaidīja sprinta treniņš gar divstāvu mājām, apbūvētajās Velingradas ielās.
Dienu noslēdzām ar tradicionālo kļūdu analīzi par šīs dienas skrietajām treniņu distancēm.
Sesto jeb beidzamo fizisko aktivitāšu dienu, iesākam kā vienmēr. Dienu turpinājām ar garās distances treniņu, kurš notika netālu no iepriekšējās dienas pirmā treniņa, tāpēc reljefs bija ļoti līdzīgs kā iepriekšējā dienā, bet mežs bija mazliet zaļāks.
Brauciena noslēdzošo treniņu aizvadījām karte, kur dažas dienas atpakaļ bija sacensības vidējā un garajā distance, tikai uzsvars bija uz apvidus klinšaināko apvidu.
Noslēgumā vēl dienas analīze un ķērāmies pie somu krāmēšanas, jo nākamajā rītā mums jāizbrauc agri, lai mērotu ceļu atpakaļ uz mājām.
Septītajā dienā mēs ar mašīnu agrā rīta stundā izbraucām uz Sofiju, pa ceļam paēdot brokastis, kas bija iepriekš sagatavotas. Tālāk ar autobusu - piecu stundu brauciens uz Grieķijas lidostu, taču šoreiz jau tas bija komfortabls tālsatiksmes autobuss, pretstatā tam, ar ko bijām braukuši turpceļā.
Tālāk jau divi lidojumi un dažas minūtes pirms pusnakts bijām jau Latvijā.
Lai arī ceļojums sākās ar negaidītiem piedzīvojumiem un neplānoti garo turpceļu, tagad atskatoties, treniņnometne bija ļoti interesenta, izbaudījām skriešanu nepierastos apvidos. Iemācījāmies jaunas iemaņas un arī sapratām mūsu vājās vietas, pie kā vēl jāpiestrādā.
Paldies trenerim un komandas biedriem par labi pavadīto laiku!
| 
