Šajā pavasarī uz Portugāli devos jau ceturto reizi un izmantoju siltās dienvidu zemes viesmīlību orientieristiem tikpat kā divas nedēļas, piedaloties arī divās sacensībās un aizvadot vairākus treniņus pa vidu.
Tātad, pēc pirmajām sacensībām NAOM, kur man veicās diezgan labi, mūsu nelielā treniņu grupa turpināja treniņus Alpahao apkārtnē. Rūdolfs Zērnis, Jānis Kūms un Dāvis Dišlers ietilpa mūsu kompānijā, un bija ideāli partneri arī ātrākajiem treniņiem, jo bija ar mani vairāk vai mazāk vienlīdzīgā ātrumā Katram treniņam centos izvirzīt kādu uzdevumu vai uzdevumus un pēc tam analizēt, kā man ar to izpildi ir gājis. Vieni no atmiņā paliekošākajiem treniņiem bija kombinētie tehnikas uzdevumu treniņi, kuros, piemēram, vajadzēja orientēties tikai pēc akmeņiem, reljefa vai vispār - iegaumēt distanci un veikt to tikai pēc atmiņas. Šeit piemērs.
 Vēl divi treniņi, kuru dēļ vien bija vērts braukt uz Portugāli, bija sprinta treniņi absolūti lieliskās vecpilsētās. Vienā no tiem skrējām kā nelielās sacensībās ar prologu, kur startējām pa pāriem, un finālu, kurā iedzinām. Protams, nebijām aizmirsuši arī par to, kas īsti ziemas vidū ir jādara, un īpaši skaists bija mūsu garais skrējiens pa kalnu takām, pa ceļam cienājoties ar apelsīniem un rietošo sauli. Tobrīd šķita, ka, ja būtu iespēja pa tādiem apvidiem skriet katru dienu, motivācija nekur nebūtu jāmeklē. Tomēr arī šai nometnei pienāca beigas, un es pārvācos uz Portugal O Meeting, kur dzīvoju kopā ar Beļģijas labākajiem orientieristiem. Portugal O Meeting šogad bija 6 distances 4 dienās, ietilpinot arī POM Sprinta kausu, kur kopā tika skaitītas divas pēcpusdienu sprinta sacensības. Mana izvēle bija skriet abus sprintus, trešās dienas WRE vidējo distanci un pēdējās dienas iedzīšanu - garo distanci - ātri, pirmās divas distances skrienot kā treniņus. Jāpiebilst, ka daudzo gribētāju dēļ elite tika sadalīta divās - superelitē un parastajā -, un es tiku vājākajā grupā WRE punktu trūkuma dēļ. Pirmajā sprintā viss bija labi līdz beigām, kad sāku pieļaut kļūdas un tāpēc nespēju uzvarēt savā grupā. Galu galā 5.vieta un pāris vērtīgas atziņas. Etaps apsvēršanai (10-11):

Powered by WebRoute - WorldofO.com WRE vidējā distance bija ja ne pati, tad viena no sarežģītākajām distancēm, ko esmu skrējis. Bija vairākas variantu izvēles, kur vajadzēja patiesi radošu piegājienu un labu apvidus izpratni. Šajā distancē pieļāvu lielāko ceļojuma kļūdu - vairāk nekā 3 minūtes atrados paralēlā situācijā. Līdz ar to kārtējo reizi WRE posmā nekādu labo rezultātu uzrādīt nesanāca. 18.vieta. Etaps apsvēršanai (3-4):
Powered by WebRoute - WorldofO.com Tās pašas dienas vakarā tika aizvadīts neticami aizraujošs un baudāms sprints pa ļoti vecas pilsētas Monsanto ielām, kur šķita, ka pilsēta ir saaugusi ar klinšaino kalnu, uz kura tā atradās. Centos būt ļoti piesardzīgs un distances sākumā pietaupīt spēkus beigām, kas arī izdevās, bet pārāk daudz laika tika zaudēts sākumā, un atkal neiesaistījos cīņā par uzvaru, vēl viena 5.vieta, un sprinta kopvērtējumā ierindojos 4.vietā. Etaps apsvēršanai (9-10):
Powered by WebRoute - WorldofO.com Pēdējā distance Portugālē bija POM iedzīšanas distance, kurā pakāpeniski pieliku tempu, sākot ļoti lēnām un ar kļūdiņām un beidzot ar top6 splitiem pēdējos punktos. Interesanti, ka uzreiz pēc starta mani noķēra grupiņa skrējēju, kurus palaidu sev priekšā, bet vēlāk viņus visus noķēru un zaudēju tikai vienam. Galu galā finišēju 16. kopvērtējumā ar 8. laiku dienā. Etaps apsvēršanai (6-7):
Powered by WebRoute - WorldofO.com Uzrādītie rezultāti, protams, kaut ko raksturo, bet mani patiešām nesatrauc, jo arvien skaidrāk spēju nodalīt sacensības no treniņu sacensībām, un šīs ietilpa otrajā kategorijā. Vēl no Ausekļa šajās sacensībās piedalījās 4 orientieristi un POM kopvērtējumā ieņēma šādas vietas:
Liene Tamuža W21A 21.vieta
Kalvis Mihailovs M21SE 20.vieta
Aivars Mihailovs M45 15.vieta
Inta Mihailova W45 11.vieta

Galu galā, ko tad es ieguvu no šīs teju divu nedēļu garās nometnes siltajā zemē? 1) Manas orientēšanās prasmes tika notestētas; 2) tās tika uzlabotas; 3) noskaidroju, ar ko man jāstrādā turpmāk; 4) labi patrenējos arī tīri fiziskajā ziņā; 5) atcerējos, ko nozīmē profesionāla orientierista dzīve. Atgriežoties sniegotajā Latvijā, no Portugāles esmu paņēmis kārtīgu motivāciju vēl atlikušajam darbam, kurā ietilpst ziemas perioda noslēgšana un jau specifiskā gatavošanās sezonai, kas tiks atklāta 1.aprīlī ar pirmo Latvijas Sprinta kausa posmu Lieldienu Balvu.
250 foto no nometnes. |