Magnēta 75.kārtā Kalngalē pavisam neuzkrītoši startēja arī viesis no Ungārijas Laszlo Zentai. Pēc finiša raksturojis apvidu un distanci, kā debešķīgu (I felt like in Heaven), viņš steidzās iemūžināt fotokamerā mežu un jūru, bet uz Magnēta organizatoru jautājumiem piekrita atbildēt e-pastā. Šeit latviski tulkotie jautājumi un Laszlo atbildes.
Lūdzu, iepazīstiniet Magnēta mājas lapas lasītājus ar sevi!
Esmu strādājis Starptautiskās Orientēšanās federācijas (IOF) Karšu komisijā no 1996. līdz 2006.gadam. (No 2003. līdz 2006.gadam biju komisijas priekšsēdētājs).
Patlaban esmu IOF padomes loceklis (www.orienteering.org).
Kā kartogrāfs pašlaik esmu Starptautiskās Kartogrāfijas asociācijas (icaci.org)
ģenerālsekretārs.
Kas jūs atveda uz Latviju?
Augustā un septembra pirmajā pusē ļoti saspringti strādāju, tādēļ biju nolēmis dažas dienas atpūsties ārzemēs. Izvēlējos Rīgu kā iepriekš neapmeklētu vietu, šī bija vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur līdz šim nebiju bijis.
Kur atradāt informāciju par orientēšanās sacensībām, kuras apmeklējāt?
Latvijas Orientēšanās federācijas mājaslapā.
Kāds iespaids jums radās par Latvijas orientēšanās kartēm?
Domāju, ka man paveicās. Gan apvidi, gan kartes bija ļoti labi. (Es pēc tam redzēju Magnēta mājas lapā nākamās dienas apvidu, tas nebija tik interesants). (Tulk.piez.: Viesis startēja 8.CBR kausā Smiltenē un Magnēta 75.kārtā Kalngalē).
Kā redzams, jūs esat ilgstoši darbojies ar kartēm. Kas mainījies šajā laika posmā?
Es uzzīmēju savu pirmo karti 1979.gadā. Kad vēl studēju kartogrāfiju, gadā uzzīmēju 5-6 kartes. No 1988. līdz 1995.gadam esmu strādājis ārzemēs (Spānija, Andora, Beļģija, Izraēla, Slovākija, Slovēnija, Itālija). Izmaiņas orientēšanās karšu zīmēšanā ir notikušas nepārtraukti. Es neesmu pārliecināts, ka mēroga palielināšanas tendence ir pozitīvs process. Kartēs parādās arvien vairāk un vairāk detaļu, taču tās ne vienmēr ir sportistiem patiesi nepieciešamas. Varētu teikt, ka tās ir pārmērīgi detalizētas.
Kādas izmaiņas jūs paredzat nākotnē?
IOF karšu komisija strādā pie jaunajiem IOF karšu apzīmējumiem (ISOM). Tajos nebūs lielu izmaiņu, jo tāda pieprasījuma nav. Sporta veida nopietnību nosaka arī tā stabilitāte.
Mūsdienu karšu galvenā problēma ir pārlieka detalizācija. Mēs cenšamies uzsvērt ģeneralizācijas nozīmi, taču tā prasa labas kartogrāfijas prasmes.
Vai atceraties visekstrēmāko apvidu, kādu esat attēlojis kartē?
Tad, kad vēl zīmēju daudz karšu, centos izvairīties no ļoti ekstrēmiem apvidiem. Ungārijā mums ir ļoti atšķirīgi apvidi (izteikti līdzeni, kuros vispār nav horizontāļu un kartes, kurās augstumu starpība sasniedz četrsimt-piecsimt metrus).
Un visekstrēmākais apvidus, kādā esat piedalījies kā dalībnieks?
Visekstrēmākais un interesantākais apvidus, kurā esmu startējis, ir Čehijas ziemeļos (smilšakmens stabu teritorijas ap Jičinu un Novij Bor).
Jūsu viedoklis par orientēšanās nākotni.
Es neesmu ļoti izteikts optimists, bet neesmu arī pesimists. Šobrīd ir daudz mūsdienīgu sporta veidu, kas piesaista jaunus cilvēkus, un tas neuzlabo mūsu izredzes konkurences cīņā. Taču mēs varam īpaši uzsvērt, ka orientēšanās ir sports visam mūžam.
Ceru, ka drīz atkal atgriezīšos Latvijā, lai atkal startētu Magnētā un tuvākajos gados ceru jūsu valstī startēt pasaules veterānu čempionātā (WMOC).
Ar laba vēlējumiem,
Laszlo
Karšu fragmenti no lapas 101 karte, kurā jāorientējās pirms nāves.
| 
