Pastāsti, lūdzu, par to, kad, kā un kāpēc tu sāki nodarboties ar orientēšanās sportu un kā tu nonāci Auseklī!
Mani iesaistīja tētis. Pirmo reizi skrēju 1997. gada Kāpā. Galīgi sākumā šis pasākums nepatika. Nepatika lietū un aukstā laikā skraidīt pa slapjiem mežiem un maldīties. Sākotnēji skrēju par OK Alūksne klubu, tad tiku pārsviests uz OK Apvārsnis(bija tāds klubs Madonā), jo bija cerības, ka caur to varētu mūs(mani ar brāli) sūtīt uz Zviedriju trenēties. Mums tad orientēšanās nebija aktuāla un to visu organizēja tētis. Pēc tam, kad pārvācāmies uz Rīgu, mēs tikām pārsviesti uz Ausekli, jo ar OK Apvārsni nekas nebija iznācis. Pēc pirmo IK Auseklis treniņnometņu apmeklēšanās es pamazām sāku iemīlēt orientēšanos. Tiesa neatceros, kurā gadā tas bija, bet kopš tā laika es pamazām esmu nonācis pilnīgā orientēšanās atkarības stāvoklī.
Komentē, lūdzu pagājušo sezonu! Kā izdevās plānotais?
Sezona neizdevās. Plāni bija diezgan lieli, jo Zviedrijā iekļuvu spēcīgajā klubā IK Hakarpspojkarna, taču savainojuma un vēl dažu iemeslu dēļ ziemas treniņi neizdevās kā plānoti un līdz ar to sacensības nācās skriet gandrīz bez uzkrātās bāzītes. Rezultāti nebija ilgi jāgaida. Skrēju ļoti daudz sacensībās sezonas sākumā un jau jūnija vidū biju pilnīgi izpumējies. Izdevās gan 10milā IKHP 2. komandas sastāvā ieskriet 36. vietā, Latvijas čempionātā garajā distancē iegūt 3. vietu un atlasīties uz pasaules militāro orientēšanās čempionātu, taču bija plānoti arī citi panākumi. Jūlijā trenējos tā, lai otrajā sezonas pusē varētu revanšēties par pirmo sezonas pusi, taču pārtrenējos un sezonas otrajā daļā rezultātu vienkārši nebija.
Kas ir bijis Tavs lielākais sasniegums o-karjerā līdz šim?
Pavisam noteikti iegūtā 3. vieta Pasaules Junioru Čempionāts stafetes distancē 2007. gadā
Kas ir bijušas tās īpašības, kuras tevi ir virzījušas uz priekšu un ļāvušas sasniegt to, ko esi sasniedzis šajā sportā?
Ticība saviem spēkiem, lielu mērķu uzstādīšana un diezgan daudz kā ziedošana mērķu sasniegšanai. Tāpat būtu nepieciešams labs treneris, kurš saprot, kas un kā.
Kuri ir tie sportisti, kuriem tu esi centies līdzināties vai no kuriem esi iedvesmojies treniņiem? Ar ko viņi ir īpaši?
Nu īsti man tādu sportistu nav. Pievēršu uzmanību, kā trenējas pasaules ātrākais orientierists Martens Bustroms (viņš gan orientēšanos tagad ir nolicis malā un pirmkārt trenējas uz maratoniem) no Somijas, tāpat vairākkārtējais pasaules čempions vidējā distancē Tjerī Žoržū, kā arī mans kluba biedrs un pasaules čempions garajā distancē Matiass Karlsons, taču īpaši kopēt viņus necenšos. Sevi par profesionālu sportistu neuzskatu un man bez sporta dzīvē ir citi mērķi, tādēļ pats cenšos atrast savu ceļu.
Kā notiek Tavi treniņi? Kur, ar ko, kas?
Man ir ļoti svarīgi, lai man būtu laiks mācībām, tādēļ tagad treniņus skrienu agri no rīta (7:30). Gan Latvijā, gan pašlaik(līdz janvārim) Zviedrijā trenējos viens, jo tuvumā nav neviena, kurš tik nopietni trenētos, turklāt neviens jau tik agri no rīta skriet neies.Gotlandē meži nav īpaši piemēroti treniņu skriešanai(ļoti daudz dzeloņainu krūmu un kadiķu), tādēļ šeit pa karti eju retāk, taču Latvijā plānoju skriet kartē katru dienu. Rīgā man tuvākās kartes ir Kleistu mežs un Vārnukrogs- Bumbu kalns, kur tad arī skriešu.
Uzraksti, lūdzu, tipisku ziemas treniņ-nedēļu dienu pa dienai!
Manā plānā viss balstās uz kilometrāžu. Piemēram, 50. nedēļā(2. decembra nedēļa) skriešu:
pirmdien - 13km viegli + 5*8 sekunžu ilgi kalnu sprinti + spēka treniņš pēc tam
otrdiena - 15km fartleks (viegls skrējiens ar 8*40sekunžu paātrinājumiem ātrāk kā sacensību tempā) + spēks
trešdiena - 18km viegli, bet pēdējās 5 minūtes vidējā tempā + spēks
ceturtdiena - 13km viegli + spēks
piektdiena - 16km (8km viegli, 6km vidēji, 2km sacensību tempā) + spēks
sestdiena - 8km viegli (atpūtas diena)
svētdiena - 20km viegli (pēdējās 20 minūtes vidējā tempā) + spēks
Pēc tam, kad sākšu skriet orientēšanās treniņus, spēka treniņus taisīšu tikai 2-3 reizes nedēļā
Kā izdodas apvienot studijas/darbu ar pilnvērtīgiem treniņiem?
Nu pagaidām nestrādāju - studēju. Lai varētu apvienot studijas ar treniņiem nezaudējot neviena kvalitāti ir nepieciešama laba pašdisciplīna. Tas arī viss, bet arī tas pats grūtākais. Ceļos 6 no rīta, paēdu mazas brokastis, 7:30 treniņš, ap 10 - 11 jau esmu skolā un atrodos tur (vai bibliotēkā) līdz 7- 8 vakarā, tad mājās atpūšos un jau 10-11 eju gulēt, lai varētu labi atjaunoties.
Tu esi startējis arī dažādos skandināvu klubos. Kāda ir bijusi pieredze un ko tu esi ieguvis, startējot ārzemju klubos?
Galvenokārt ieguvu orientēšanās pieredzi un sapratu, ka pasaules līmeņa sasniegšanai ir jātrenējas pilnīgi savādāk, kā tas bieži tiek darīts Latvijā. Protams, esmu ieguvis arī draugus un dažādus iespaidus, taču tas jau laikam jaunajiem orientieristiem nav primārais.
Kādi ir tavi plāni nākotnei?
Grūti teikt:D Man ir vairākas idejas, kā mana nākotne varētu izskatīties pēc bakalaura grāda vēsturē iegūšanas, taču orientēšanās ir atrodama tajos visos.
Ko tu novēlētu citiem jaunajiem Ausekļa skrējējiem?
Saprast, kas dzīvē ir svarīgs, kādi mērķi sasniedzami un tad tos sasniegt. |