Rezultāti:
Garā: 31.vieta
Vidējā: 40.vieta
Stafete: 13.vieta III etapā, 11. vieta kopā
Vai Čempionāta izaicinājumi bija tādi, kādiem biji gatavojies? Kam biji labi sagatavojies un kam nē?
Es labi apzinājos, kas tieši mūs tur sagaida un kas no manis tiks prasīts. Cits jautājums ir par to, cik labi es tam biju sagatavojies. Tagad secinu, ka bija vajadzīga nedaudz cita pieeja treniņiem čempionāta apvidos treniņu nometņu laikā, kā arī savādāki treniņi esot mājās. Funkcionāli biju gatavs skriet jebkura garuma distanci (arī virs 2 stundām), tomēr pietrūka specifiskas fiziskās sagatavotības, lai šajā apvidū ilgstoši skrietu ātri un droši, kas nav mazsvarīgi, jo šobrīd ir daudz sīku traumu, kuras traucēja jau čempionāta laikā. Ļoti pietrūka tehniskās sagatavotības šādam apvidum un distanču līmenim. Nometņu laikā biju pavadījis šajos apvidos pietiekami daudz laika, taču atkal jāsaka, ka tagad daudz ko būtu darījis savādāk. Bija grūti un faktiski neizdevās sevi noskaņot psiholoģiski nevienam no startiem. Galvenais secinājums, ko esmu izdarījis pēc šī čempionāta ir tas, ka lai ietu tālāk ir nepieciešams orientēšanās treneris.
Pastāsti lūdzu par visiem trīs (piedalījos divos) PČ fināliem, kuros piedalījies, kādas katrā bija sajūtas, cik daudz kļūdījies, utt!
Startēju garās un vidējās distances finālā.
Garajā distancē startēju pašā sākumā, jo kvalifikācija neizdevās tāda kā biju plānojis. Centos domāt par tām reizēm, kad arī startējot sākumā, esmu izcīnījis augstas vietas. Diemžēl izvēlējos neizdevīgu variantu jau ceļā uz pirmo KP un kļūdījos arī KP rajonā, taču cerībām uz augstu vietu punktu pielika īsais etaps uz otro KP, kur zaudēju aptuveni 6' un būtībā sapratu, ka fināls priekš manis bija beidzies. Spēju saņemties un godam veikt atlikušo distances daļu, kas nenācās viegli, jo distanču plānotāji bija ievērojami pārcentušies ar distanču garumiem un prognozētajiem uzvarētāju laikiem (prognozēto 94'minūšu vietā uzvarētājs skrēja 107' un tikai labāko "desmitnieks" paskrēja zem 2h). Jāatzīst arī tas, ka pat noskrienot bez kļūdām par vietu labāko sešiniekā nevarēju cīnīties, jo distances otrajā daļā pietrūka spēka un ātruma. Jāsecina tas, ka nepieciešams vairāk uzmanības veltīt specifiskai fiziskajai sagatavotībai, kas nepieciešama šādiem apvidiem. Rezultātā 2h18' un 31. vieta.
Vidējās distances skrējienu iesāku nepārliecinoši un rupji kļūdījos jau uz pirmo KP (aptuveni 4'). Nepalīdzēja arī tas, ka vairakkārt zināju precīzu savu atrašanās vietu netālu no KP. Sarežģītajā apvidū ar to bija par maz. Izdevās saņemties un perfekti veikt daļu distances, tomēr kāpums uz 7KP izrādījās pārāk smags un sakrātais nogurums manas domāšanas spējas "atslēdza" pilnībā (kā saka - pazuda gaisma). Vēl tagad apskatot GPS ierakstu man nav īsti skaidrs, kas TUR notika. Līdz distances beigām noskrēju bez ievērojamām kļūdām, taču kopējais kļūdās zaudētais laiks (12') ļāva ierindoties tikai 40. vietā ar rezultātu 49':43".
Lielākās cerības līdzjutēju vidū tika saistītas ar vīru stafeti. Kas nesanāca?
Stafetē skrēju pēdējo etapu, komandā kopā ar Mārtiņu Sirmo un Kalvi Mihailovu. Lai cīnītos par medaļām atsevišķu lietu pietrūka visos etapos. Lai cīnītos par vietu uz pjedestāla vadībā ir jābūt visu laiku, sākot jau no pirmajiem metriem. Mums visiem aiz muguras jau bija vairāki starti. Bijām gan fiziski, gan morāli noguruši un lielu daļu no zaudētā laika var norakstīt tieši uz to. Prieks par to, ka visi iztikām bez rupjām kļūdām. Mārtiņš noskrēja līmenī un nodeva stafeti Kalvim esot 10. pozīcijā 3' aiz līdera. Nepaveicās ar to, ka Kalvim jau distances sākumā nācās palikt vienam un visu distanci veikt vienatnē, kas šādā apvidū būtiski samazina vidējo ātrumu. Savu etapu iesāku atrodoties 10. vietā. Lielāko kļūdu pieļāvu uz 3. KP. Pārējo distanci tehniski veicu labi, laiku zaudējot vienīgi uz ātruma (lēnuma) ŗēķina. Ierindojāmies savam numuram atbilstošajā, 11. vietā.
Vai cerības uz top10, kas tika izteiktas pirms Čempionāta, bija pamatotas un kas līdz tam pietrūka?
Negribētu sākt apšaubīt pats savu pārliecību. Šobrīd esmu nonācis pie vairākām lietām, kuru trūkums būtiski ietekmēja rezultātu. Īsumā varu teikt, ka svarīgas detaļas iztrūka tieši sagatavošanās procesā. Konkrētāk pietrūka profesionāla padoma un pieredzes atsevišķos jautājumos (piemēram par treniņiem viduskalnē un tehnikas pilnveidošanu šādos apvidos).
Ar ko šis Čempionāts paliks Tavā atmiņā?
Ar dabas varenību. Ar neatkārtojamajiem skatiem, kurus bija iespēja baudīt 3 nedēļu garumā. Ar unikālo apvidu un ekstrēmi sarežģītajām distancēm. Neskatoties uz ne īpaši veiksmīgajiem startiem, vispārējais iespaids ir pozitīvs. Ceru,ka manā karjerā vēl būs iespēja baudīt ko līdzīgu.
Ko tālāk? Kādi būs nākamie lielie mērķi un vai tie joprojām būs saistīti ar orientēšanos?
Tālāk tikai uz augšu. Šī gada rezultāti ir likuši aizdomāties par to, ka pienācis laiks izdarīt zināmas izvēles un nospraust konkrētus mērķus. Skaidrs ir tas, ka vajadzīgas nopietnas izmaiņas, lai ietu tālāk. Ja runājam konkrēti, tad esmu izlēmis nopietni gatavoties 2013. gada Pasaules čempionātam Somijā (konkrēti garajai distancei). Esmu atradis sev orientēšanās treneri un sācis meklēt finansējumu, lai ar orientēšanās sportu nodarbotos profesionāli.
Foto no WOC fotogrāfiem https://picasaweb.google.com/117603860036154542419
| 
