Kā jau ierasts jūlija sākuma piektdienā, šoreiz 16.datumā, uz pusdienslaika prāmja Tallina – Helsinki skan sveicieni latviešu valodā. Liela daļa Latvijas orientieristu uz trijām dienām pārvācas uz dzīvi Somijas mežā. Jukola.  Arī vairums ausekliešu satiekas uz prāmja. Šoreiz izpaliek kopīgas sarunas autobusā, jo izvēle ir kritusi uz individuālajiem pārvietošanās līdzekļiem. Nākamā tikšanās vieta – izcirtuma mala Hollola ciematā, kur, lietojot skolas gadu laikā iegūtās tetra spēles iemaņas, katrs savu telti cenšas iegrozīt starp placī jau esošajām teltīm, celmiem, ieplakām, pauguriem un zemē ieaugušiem zariem. Kluba biedriem, kuri ieradīsies sestdien, uzdevums, kā visekonomiskāk izmantot pārpalikušos kvadrātmetrus, būs vēl sarežģītāks.
Somijā, izskatās, kaut kas ir tikpat nojucis ar laika apstākļiem, kā Latvijā. Esam jau pieraduši pie saules un karstuma mūsu zemē kopš maija sākuma, un tas dīvainā kārtā notiek arī Somijā. Jukola bez lietus. Jukola ar sauli.
Piektdienas vakars izskan rāmi un mierīgi. Kāds izmanto laiku veikalu paķemmēšanai, cits ieskrien mežā uz tālāku vai tuvāku treniņkartes kartes apgabalu mērķēdams. Informācijas pirms sacensībām ir bijis pietiekami, lai rastos priekšstats par šīgada Jukolas apvidu. Nebūs kartē daudz pelēkās krāsas, nebūs milzu pelēko akmens pieru un stāvo klinšu malu, toties reljefā netrūks ieplaku un, kaut arī mazākas vai lielākas ieplakas kartē latvietim it kā nav nekas svešs, solīts, ka orientēties tajās šeit nebūs vienkārši. Treniņkaršu izmēģinātāji vakarā ziņo, ka akmeņi ir redzēti, ieplakas izskrietas, kartē nolasāmas, bet būs interesanti.  Sestdienas rīts aust skaidrs un saulains. Ausekļa nometnē rosīgākas ir dāmas, kungi var mierīgi izklaidēties meža treniņos vai iepērkoties. Dāmām, kā pēdējos gados ierasts – 6 komandas.  Starts šogad ļoti putekļains, pēc pārsimts metriem strauji samazinājusies spēja gan redzēt, gan elpot, bet attālums līdz K punktam nav pārāk liels, drīz var izklīst mežā. Mežs šogad šķiet labi skrienams un daudz kur ir izvēle – “sēdēt vagonā” vai, pieliekot mazliet vairāk jaudas, skriet vagonam blakus, pa mežu, uzturot sev iespējamu tempu. Ausekļa Venlas komandas, startējušas no 205., 270., 444., 635., 772. un 808. pozīcijas, sacensības noslēdz 266., 376., 512., 597., 626. un 1163. vietā. No auseklietēm vislabāko etapa laiku/vietu uzrāda Aiga Irbe Blūma pirmajā komandā – 147. vieta no 1544 skrējējām, 5,4 km distanci noskrienot 42:52. Irbes komandas biedrenei Annai Freimanei otrs labākais rezultāts starp Ausekļa dāmām – 235/1577, 48:58 uz 6,2 km, trešais labākais Janai Lepiksonei no Ausekļa otrās komandas – 316/1544, 5,4 km distancē pavadot 49 minūtes un 10 sekundes.
Kad dāmas, jau relaksējušās dušā, veikalos vai pie ezera, bauda vakara tēju, kafiju un godam pelnītas vakariņas, Ausekļa nometnē rosīties sāk kungi. Tiek izkaltas modināšanas stratēģijas un sadomāti prognozējamie finiša laiki. Tiek apsvērts, vai skriet ar vecajiem labajiem apaviem vai izmēģināt tikko iegādātos. Tiek meklētas saspraudes numuriem un mutiski apstiprināts stratēģiski svarīgs dokuments – “rezeves emitu nodrošināšanas plāns” (kā zināms, ar emitiem Jukolā gadās visādi brīnumi un arī šogad, reģistrējot Ausekļa otrās komandas emitu uz Venlas 2.etapu, kad pirmie etapi vēl mežā, somu IT sistēma izdod informāciju, ka kāds ar šo konkrēto emitu citas komandas sastāvā jau mežā skrien).  Pirms vienpadsmitiem Ausekļa teltis cirsmas malā tiek atstātas lepnā vientulībā – 1901 dalībnieka startu Jukolas stafetē neviens nokavēt nevēlas. Organizatori ir centušies un izskatās, ka vīriem posmā līdz K punktam kārtīgi ir pastrādājis ūdens laistītājs. Saule riet, šāviens izskan un 2018.gada Jukolas stafete ir startējusi. Arī pieci Ausekļa vīri ir devušies nakts piedzīvojumos, izpētīt mežu. Pārējie sacensību intrigu vēro pie lielajiem ekrāniem.  Jukolas uzvarētāju komandas Koovee pēdējais skrējējs – Daniels Hubmans finišē pēc 7 stundām, 27 minūtēm un 18 sekundēm. Ausekļa pirmajā komandā šajā laikā līdz sava 6. etapa distances pusei ir ticis Jevgeņijs Bondins. Otrās komandas 6.etaps Egons Šolmanis vēro Koovee trumfu, gaidot uz etapa maiņu Kristianu Staņu. Kopumā ātrākajai Ausekļa komandai, kas startējusi ar 249. numuru, Jukolas stafete prasījusi 10 stundas un 13 minūtes, tā finišē 183 vietā. Pērējās ierindojas 377., 731., 798. un 974. vietā, startējot attiecīgi no 337., 694., 535. un 968. pozīcijas starta koridorā.  Skatoties pēc vietas savā etapā, trīs ātrākie starp Jukolas ausekliešiem ir pirmās komandas skrējēji: Zigmāram Gailim augstākā vieta 3.etapā – 144/1803, 1:31:38, 12,7 km, Rihardam Gailim 5. etapā – 150/1741, 1:06:14, 8,7 km un Dāvim Šolmanim 2.etapā – 194/1829, 1:25:29 uz 11,9 km, bet mūsu somu kluba Turun Metsänkävijät Auseklieši Mārtiņš Sirmais 4. etapā ierindojās 13/1772 un Fricis Spektors 5. etapā 33/1741.
Šī gada Jukola ir ievērojama ne tikai ar karsto un saulaino laiku - šogad ļoti veiksmīgi neviena no Ausekļa komandām nav diskvalificēta nepaņemtas punkta atzīmes dēļ. No rīta ir tikai dzirdēti daži stāsti par “gandrīz aizgulējos” un “mazliet nokavēja”, bet lielu sarežģījumu nav bijis, varbūt arī tāpēc, ka šogad telšu vietas no sacensību centra izvietotas nosacīti tuvu. Tālu gan automašīnu stāvvietas, vairāk kā 2,5 km, tāpēc, uz mājām dodoties, katrs izlīdzas kā prot. Cits mantību sakrauj ratiņos, cits mazliet apšmauc satiksmes regulētājus, bet teltis tiek nojauktas sausas un tas Jukolai ir kas nepierasts!  Skatīsimies kā būs nākamgad!
Rakstā izmantotas organizatoru un kluba Auseklis skrējēju uzņemtās fotogrāfijas. |
